bellas, brutas un svelme

...es pat nesaprotu kāpēc šodien man kko gribas te ierakstīt... jocīgums slēpjas apstāklī, ka šī nedēļa ir bijusi tika spraiga, notikumiem un sajūtām pilna, ka gribētos, kaut kripatu izlikt uz āru.. pagaidām šķiet, ka neviena no šīs nedēļas lauskām nespētu atspoguļot visu tās raibumu... Pēc Sabīnes aizbraukšanas dzīvoklis liekās tukšs.. biju jau aizmirsusi kā ir ar latviešiem komunicēt, ballēties un kaut vai nedarīt neko- KOPĀ!... būtībā, es pieļauju,ka valda uzskats, ka nekas īpašs tas nav.. Bet patiesībā IR.. un tas atšķirās.. Sajutu ilgas pēc latviešiem.. jā, tomēr pastāv kopīga mentalitāte, dzīves pieredze, vērtību sistēma un pašrealizācijas veidi... man patīk Latvieši un Latvija.. ..



Sicīlijā es mīlu svelmi un tās dienas, kas vienmēr ir saulainas. Esmu šeit pusotru mēnesi, bet lijis ir tikai vienreiz un vispār to grūti ir nosaukt par lietu...

Es mīlu pludmali un to zilo jūru, kas tiešām izskatās zila nevis tumši pelēka, itkā izkausēts svins. Man patīk cilvēki,...

sākotnējais to uzbāzīgums,kas liekās apgrūtinošs un neizprotams, vēlāk pārvēršas šarmā. Tu pieņem to, tiec ar to galā,

un beigu beigās tas ir tik pašsaprotami, ka esi viens no viņiem.. Viņu komplimenti baro tavu ego, kaut arī pats tam netici.

Nekad neesmu sevi uzskatījusi par skaistu.. ne tuvu tam.. Šeit es jūtos diezgan pašpietiekama- šeit bieži vien tavs izskats

un tava personība iet roku rokā. Cilvēkiem patīk dažādība, tie kas atšķiras... un ja tu atšķiries no vietējām meitenēm,

kaut vai savā zemē esi gribējis bāzt miskastes maisu galvā, šeit tu būsi bella...Protams, nav jau akli jāļaujas saldajai indes

garšai - protams, viss tiek teikts, lai ievilktu tevi gultā, bet tomēr... šie centieni baro tavu pašapziņu un ceļ to...

Es mīlu savu Sicīliju... un es mīlu Latviju.. .Mīlas trīsstūris...Kāpēc nevar dabūt abus ?? vienlaicīgi.... nu KĀPĒC?